Naktī redzētos murgus vajagot izstāstīt, tad tie dzīvē nepiepildās. Varbūt jau notikušos murgus arī ir jāstāsta vai pat labāk – jāpublicē internetā, tad tie neatkārtojas.
Vispār pēdējā laikā bieži murgoju. Tad, kad guļu. Blandos pa visādām dīvainām vietām, redzu cilvēkus, kuri sērīgi un līdz asarām aizkustinoši dzied par dublu. Es nezinu, kas ir dubls un vai tāds vispār ir, bet manā murgā par dublu sauc dabiski izaugušu krēslu (jā, ar saknēm zemē). Visādas jocīgas kāzas redzu, braucu uz dzirnavām malt miltus, eju siena šķūnī barot miniatūrus polārlāčus. Labi, ka mana dzīvo zivju konservu kārba ir pietiekami liela, tas nozīmē, ka man nav jāsmērē rokas, bet lāči paši lien kārbā, peld un ķer zivis. Barot miniatūrās pandas ir grūtāk, tās konservos nelien, ir jāsmērē rokas, bet to dara kāds cits, jo nezin kāpēc cilvēki ir iedomājušies, ka pandas ir jaukākas par polārlāčiem.
Nesen nosapņoju Pasaules Patiesību. Pagaidām gan neesmu atklājusi, cik liela vērtība tajā slēpjas, bet tā pavisam noteikti ir patiesākā Pasaules Patiesība, proti, viena vieda atziņa, kura sastāv no četriem vārdiem:
GURĶĪ DAŽREIZ DZĪVO SKUDRAS
Un nesakiet, ka nevar kaut ko gudru no tā izlobīt, ja labi pacenšas!
Iedziļinieties tajā, meditējiet par to un ar to! Atcerieties to, jo iespējams, ka manī slēpjas tik liela viedība, ka pagaidām pati vēl esmu par mazu, lai to apjaustu. Un ja atklāsiet Pasaules Patiesības jēgu, lūdzu, dariet to zināmu arī man. Es gan, protams, jau biju aizdomājusies, ka tā varbūt tāpat kā Dao ir vārdos neizsakāma un tik varena tādēļ, ka neesoša, bet man ļoti gribētos rast kādu prātam aptveramu izskaidrojumu, jo es tomēr ticu, ka Pasaules Patiesībai jābūt noderīgai.
P.s. attēlā lieliska māja Brailā - pilnīga atkritumu kaudze, bet gleznas pie sienām neskartas.
