Mēs ejam pa tuksnesi. Krāsas ir tādas sačabējuši oranžas un
brūnas. Nav ne mazākās nojausmas, cik ilgi mēs vēl iesim, tāpēc atrastos
šokolādes akmeņus vienkārši atstājam malā. Nestiepsim līdzi. Mēmā diskotēka nav
vis nekāda vieta, kur atstiepties ar šokolādes notraipītām mutēm un pretīgi
lipīgām ķetnām.
Tās vairs sen nav nekādas maigās plaukstiņas, kas karājas
pie mūsu izkaltušajām rokām. Mēs vairs sen neesam no šīs planētas. Mums sen
vairs neinteresē ne sociālais taisnīgums, ne ticība nākotnei, ne arī valstiskās
piederības jēga. 85. gada „Sprīdītis” ar iespaidīgajiem sātana vēstnešiem,
skaidri pierāda, ka uzvar ļaunums - ļaunā pamāte dabū karali un riebīgajai
Zeltītei nav jāprecas ar „lupatlasi” Sprīdīti. Tupinājums šim stāstam par mīlestību lasāms šeit: Skābe Art
---
Stāsts ir tāds, ka ir dzimis viens kopīgs blogs, kurš vēl nebūt nav pasaules cienīgs, taču jau IR. Skābe Art dirižablis ar Kadaru Malnīti, Absurdu Dimantu, Trōpu, Ēriku Saksonu un Kreili ir pacēlies.
Mazā tūre: no Kreiles vecajiem ierakstiem "Grēcinieku zupa" un "Paralēlās pasaules" ir iekšā, piepulcējies arī jaunais "Aiziet nav iespējams". Twitter, FB lapa un Draugiem.lv domubiedri arīdzan ir Skābes kontā, bet man šodien ir absolūts slinkums te likt saites. Murgu Pieraksti nemirst. Mans mazais akvārijs paliek tur, kur bijis, bet Skābe Art Kreile ir pievienojusies dažkārt rupju un nevaldāmu, dažkārt liriski neglābjamu čaļu kompānijai. Piemēram, šodien man šķiet, ka vārds "tēviņi" viņiem piestāvētu daudz vairāk nekā "jaukie zēni". Te, lūk, kolorītā kompānija: Skābe Art/Par Mums. Es klusiņām stūrī klikšķināšu pa klaviatūru. Šodien galīgi negribas taisnoties, lai gan ir sajūta, ka vajadzētu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru