#Nenozīmīgs dienasgrāmatas ieraksts. Ziemassvētku vēstneši.

15. trolejbuss vispār ir tāda interesanta padarīšana. Tāpat kā cilvēki, kuru ilgu laiku nemaz nav bijis, bet tad viņi pēkšņi uzrodas tava dzīvokļa virtuvē. Un tas, ka tu nekur citur viņus neesi redzējis, vēl nenozīmē, ka viņi vienmēr paliks tikai tajā virtuvē. Bet par visu pēc kārtas. 

Kad normālie cilvēki strādā, Kreilei ir brīvdienas. Viņa nekārto māju, sēž vannā un nedomā par politiku vai labdarību. Viņa jau mēnešus divus nevienā spogulī nav savu ģīmi redzējusi skaistu, tāpēc laikam jau pienācis brīdis mīkstās, sarkanās un kārtīgi novazātās trenuškas ar pāris caurumiem un uzrakstu „Royal Vintage” uz pakaļas nolikt maliņā un uzvilkt savu jaunāko kleitu, pavadīt vismaz pusstundu pie spoguļa, lai „uzliktu seju”, un nolakot nagus pieklājīgās krāsās. T.i. šodien nav paredzēta zils-sarkans-dzeltens, bet gan pieklājīga perlamutra krāsas nagu diena. Vārdu sakot, kā jau šādās dienās pienākas, Kreile nagus lako vismaz trīs reizes. Pirmoreiz viņa visu sabojā krāsojot skropstas, otrreiz – mainot zābaku šņores, bet trešoreiz tas notiek bez jebkāda iemesla – vienkārši tāpēc, lai nebūtu tur, kur jābūt, norunātajā laikā. Jāatzīst, kad Trōps taisās uz randiņu, viss notiek daudz vētraināk un ar daudz lielāku vērienu, nekā tad, kad uz to dienas garumā pamazām čunčinās Kreile. Ne velti Trōpa randiņš joprojām stāv bloga lasītāko ierakstu sarakstā. 

Patiesībā, šis ieraksts nav par mani vai Trōpu, pat ne par to, kas notiek pēc brauciena 15. trolejbusā, bet gan par Tony Beerfuck un Ēriku Saksonu, kurus es pāris reizes esmu redzējusi Maskačkas rezidences virtuvē, pāris reizes onlainā, bet nekad – uz ielas. Skaidri apzinoties, ka tie nemaz nav viņi, es viņus vakar redzēju trolejbusā. 

Tātad, 15. trolejbuss. Skaistā, apburošā un jūtami par daudz sasmaržojusies Kreile velk no maka ārā vienu e-talonu pēc otra un cītīgi pīkstina visus pēc kārtas. Ir kaut kāda sajūta, ka šodien par braucienu jāmaksā. Pēc ceturtā ē-talona nopīkstināšanas, turpat sēdošais kungs gados, kurš sekojis līdzi manām ē aktivitātēm, sāk smieties un saka, lai tak es beidzot.  Viņš man atdošot savu ē-talonu gadījumā, ja iekāps kontrole. Bet ja Kreile ir ko apņēmusies, tad viņa to arī izdarīs, aha – sestais ē-talons izrādās derīgs. 

Un tad es apsēžos vērot izrādi. Uz skatuves  - divi, kuri pat bez mutes atvēršanas manā paurī jau ir nodēvēti par Beerfuck un Saksonu. Nu tādas kombinācijas bieži negadās, bet re, ir! Viņi trolejbusā aizņem veselas 3 vietas, lai gan Beerfuck, ģērbies viscaur kamuflāžā, stāv plati izplestām kājām tieši pretī divām vietām, bet Saksons dzeltenās biksēs sarāvies aizņem tikai ¾ no vienas sēdvietas. Saksonam rokās plastmasas kaste ar piparkūkām. Viņš attaisa kasti un sāk pētīt piparkūku formas. Te piparkūku zvaigznīte, te sirsniņa pazūd Saksona rīklē. 

Arī Tony no kabatas izvelk piparkūku:  „Bļe, man tikai sirdis!” 

„Ē, paskaties, zaķītis!” Saksonu interesē tikai viņa kaste.

„Tas ir sesks.”

„Un šitas?” Saksons vicina gaisā tauriņa formas piparkūku.

„Betmens” norūc Tony un izvelk nākamo... sirds formas piparkūku. „Bļe, nu kāpēc man nav Betmenu?” 

„Tevi kāds ļoti mīl!”

„Jā, pārdevēja...”

Es, protams, redzu kā Sveta veikalā uz Ludzas ielas ir speciāli atlasījusi piparkūku sirdis, jo viņa jau zināja, ka šodien ienāks Tony.

„Paskat, cik man daudz zvaigznīšu!” Saksonam ir viss, ko viņam jelkad dzīvē ir vajadzējis „...un Betmeni... trīs Betmeni!”

Tony izvelk no kabatas nākamo sirdi, uz ko Saksons mierīgi iesmejot atbild: „Vienkārši apgriez otrādi!”, tad nokož gabalu sešstaru zvaigznei un paziņo, ka viņam esot cilvēciņš špagatā. 

Šie abi pirmdienas vakarā dodas uz Ļē. Par to liecina gan tas, ka es viņus pirmo reizi redzu trolejbusā braucam centra virzienā, gan viņu sarunas.

Man ir skaidrs, ka par šo braucienu tiešām ir bijis vērts maksāt. Īsa, bet spēcīga un amizanta izrāde, kurā, protams, ir arī mazliet drāmas: Sveta veikalā turpinās atlasīt sirsniņas, Beerfuck tā arī nekad neuzzinās, ka piparkūku sirdis viņa kabatā nav gluži nejaušas, bet Saksons – he, tas, būdams otrā plāna lomas spēlētājs, būs dabūjis visu, ko viņam vajag. 

Man somā ir lētākā karstvīna tetrapaka, makā tukši ē-taloni, bet paurī – nu jau Ziemassvētku sajūta. Paldies!