Viens īsais par lielumu un mazumu iekš Skābe Art

"Aiziet nav iespējams" un Skābe Art dirižablis

Mēs ejam pa tuksnesi. Krāsas ir tādas sačabējuši oranžas un brūnas. Nav ne mazākās nojausmas, cik ilgi mēs vēl iesim, tāpēc atrastos šokolādes akmeņus vienkārši atstājam malā. Nestiepsim līdzi. Mēmā diskotēka nav vis nekāda vieta, kur atstiepties ar šokolādes notraipītām mutēm un pretīgi lipīgām ķetnām. 

Tās vairs sen nav nekādas maigās plaukstiņas, kas karājas pie mūsu izkaltušajām rokām. Mēs vairs sen neesam no šīs planētas. Mums sen vairs neinteresē ne sociālais taisnīgums, ne ticība nākotnei, ne arī valstiskās piederības jēga. 85. gada „Sprīdītis” ar iespaidīgajiem sātana vēstnešiem, skaidri pierāda, ka uzvar ļaunums - ļaunā pamāte dabū karali un riebīgajai Zeltītei nav jāprecas ar „lupatlasi” Sprīdīti. Tupinājums šim stāstam par mīlestību lasāms šeit: Skābe Art

---

Stāsts ir tāds, ka ir dzimis viens kopīgs blogs, kurš vēl nebūt nav pasaules cienīgs, taču jau IR. Skābe Art dirižablis ar Kadaru Malnīti, Absurdu Dimantu, Trōpu, Ēriku Saksonu un Kreili ir pacēlies. 

Mazā tūre: no Kreiles vecajiem ierakstiem "Grēcinieku zupa" un "Paralēlās pasaules" ir iekšā, piepulcējies arī jaunais "Aiziet nav iespējams". Twitter, FB lapa un Draugiem.lv domubiedri arīdzan ir Skābes kontā, bet man šodien ir absolūts slinkums te likt saites. Murgu Pieraksti nemirst. Mans mazais akvārijs paliek tur, kur bijis, bet Skābe Art Kreile ir pievienojusies dažkārt rupju un nevaldāmu, dažkārt liriski neglābjamu čaļu kompānijai. Piemēram, šodien man šķiet, ka vārds "tēviņi" viņiem piestāvētu daudz vairāk nekā "jaukie zēni". Te, lūk, kolorītā kompānija: Skābe Art/Par Mums. Es klusiņām stūrī klikšķināšu pa klaviatūru. Šodien galīgi negribas taisnoties, lai gan ir sajūta, ka vajadzētu.