Attaisnojums: aprikozes

Patiesībā, šaubas par šī gājiena nepieciešamību mani piemeklēja jau pirms pāris dienām. Zinies, tie visi neatbildētie jautājumi, kas iezogas smadzeņu nostūros kā koksrieksti aiz polārā loka. Tā vietā, lai kļūtu par lielisku angļu valodas skolotāju bērnudārzniekiem, tikusi jau līdz galvaspilsētas centram un apjautusi savu kavēšanos, ļāvos centrāltirgus vilinājumam. Tas tāpēc, ka es zinu: ja manī iezagušās šaubas, 88% gadījumu tas nozīmē "Nē". Bet vienmēr jau gribas domāt, ka šie ir tie atlikušie 12% un tomēr vajadzētu... Matemātika?

 

Manai vecmammai patika pārdot pašas audzētās puķītes blakus Šķirotavas Anniņai centrāltirgū. No tirgus viņa nāca ar praņikiem, ar atskaņām mazbērnu vārdiem un pasakām par lauku puņķi un pilsētas puņķi, lauku sūdu un pilsētas sūdu.  (Vēl viņai esot paticis mazbērnus mērīt, lai zinātu, cik lielu zārciņu vajadzēs. Just in case.)

Man šodien centrāltirgū vajadzēja aprikozes. Tās man atgādina pagājušās vasaras stopējienu atpakaļ no Rumānijas. Kaut kur Slovākijas lielceļu džungļos, atverot mašīnas durvis, no tās izvēlās omulīgs arbūzs (un vēl pāris stundas turpināja smīdināt divas pusaizmigušas un ceļa sviedru un smirdoņas apgarotas dūdas).  Redz, kad es iekāpu mašīnā, man aiz biksēm aši knaši sabira jaukas, svaigas aprikozītes. Tādām maigām miziņām. Kā smejies, bijām trāpījušas pārpilnības ragā. Un tad nu es knapi valdīdama smieklus, mēģināju tās aprikozītes neviena nemanīta izķeksēt ārā. Šis intīmais notikums manas attiecības ar aprikozēm izmainīja līdz nepazīšanai. Tagad no aprikozēm nevairos. Tās mani vilina. 

Un vai tad var paiet garām kilometru garajiem īrisu kātiem ar karaliskajām frizūrām? Bija man reiz tāds dzejolis uzrakstījies ar kaut ko par garajiem, slaidajiem īrisu kātiem. Pirms gadiem septiņiem. Kas tajā dzejolī bija un par ko, to nu es vairs neatminos. Visticamāk, to zina vairs tikai Gūgle, ar ko, starp citu, man arī ir intīmas attiecības - gluži vai tikpat eksotiskas (lietot vārdu "erotisks" nav modē), kā ar aprikozēm. Par to citreiz.

Atgriezos savā Maskačkas rezidencē tā arī nekļuvusi par angļu valodas skolotāju bērnudārzniekiem, toties par vienu sabiedriskā transporta braucienu skaitu nabadzīgāka, ar maigajām aprikozītēm somā un slaidajiem īrisiem rokās. Pēkšņas un nenovēršamas izmaiņas dienas ritumā. Bzdnks vienmēr ir pietiekami nopietns iemesls, lai nemeklētu attaisnojumus neapdomīgai rīcībai un nejustos vainīgs. Meklēt attaisnojumus pašam priekš sevis laikam jau ir gaužām lieki.